Jaunumi tavā e-pastā
Drukāt
Sūtīt
Reģistrēties jaunumiemVisi bija pielipuši pie lidmašīnas logiem. Nesaprotot vai rīts vai vakars plkst.13.30 pēc vietējā laika (Latvija pl kst.būtu 19.30), ieradāmies Mendoza (Argentīna). Iekārtojāmies hostelī un devāmies uz pilsētu iepirkt pārtiku, gāzes balonus un citas vajadzīgas lietas. Nedaudz apskatījām arī pilsētu.
31. janvāris, 2009. gads
Šeit ir vasara - atbilstosi jūlija mēnesim Latvijā. Ir aptuveni 30 grādi, īstā vieta 31. janvāra pavadīšanai!
Mendoza ir Argentīnas vīna galvaspilsēta, vīnu pārdod visur, pat apģērbu veikalā, un dzer arī visur. Bet iereibušus cilvēkus nemanam. Katrs apēdam greznu porciju argentīniešu saldējuma, kas šeit maksā 5 reizes lētāk kā Latvijā- tas iepriecina tāpat kā vietējo smaidi. Vakarā ejam vakariņās noprovēt slavenos argentīniešu steikus. To viņiem ir neskaitāmu veidu. Ļoti garšīgi un asiņaini!
Kāpjot Akonkagva, kā kāpjot jebkurā augstkalnu virsotnē, ir ļoti svarīgi pareizi un pietiekoši aklimatizeēies. Aklimatizējas, lai ķermenis pierastu darboties retināta gaisa apstākļos. Tāpēc mūsu ekspedīcijas pirmais posms ir aklimatizācija Vallecitos reģionā, kur pavadīsim nedēļu. Šīs aklimatizācijas nedēļas laikā paredzēts sasniegt 5300 m augsto Vallecitos virsotni. Ja visi dalībnieki jutīsies labi, mēģināsim sasniegt El Plata virsotni, kas ir 5930 m vlj.
01. februāris
10.00 ar busiņu izbraucam no hosteļa Alamo uz 2800 m augsto Vallecitos slēpošanas bāzi un ar 20 kg smagām somām uzkāpjam 400m augstāk uz kalnu pļavu ar skaistu nosaukumu- Las Veguitas- vai Las-Vegasa(tāds apzīmējums atrodams arī kartēs)
Izkaram karodziņu virtenes starp teltīm, iekārtojam nometni un dodamies pastaigā 200 m uz augšu- lai labāks miegs naktī. Tur Sergejs un Aleksis dodas sasveicināties ar lamām( nevis tām kas Tibetā, bet tām , kas Rīgas zoodārzā), Linas spēlē mutes ermoņikas, pārējie spēlē „duraku”. Tā nosēžam stundu un dodamies lejā vakariņot un likties uz auss.
Pirmā nakšņošana 3200m augstumā- tests- Sergejam mazliet sāp galva.
31. janvāris, 2009. gads
Šeit ir vasara - atbilstosi jūlija mēnesim Latvijā. Ir aptuveni 30 grādi, īstā vieta 31. janvāra pavadīšanai!
Mendoza ir Argentīnas vīna galvaspilsēta, vīnu pārdod visur, pat apģērbu veikalā, un dzer arī visur. Bet iereibušus cilvēkus nemanam. Katrs apēdam greznu porciju argentīniešu saldējuma, kas šeit maksā 5 reizes lētāk kā Latvijā- tas iepriecina tāpat kā vietējo smaidi. Vakarā ejam vakariņās noprovēt slavenos argentīniešu steikus. To viņiem ir neskaitāmu veidu. Ļoti garšīgi un asiņaini!
Kāpjot Akonkagva, kā kāpjot jebkurā augstkalnu virsotnē, ir ļoti svarīgi pareizi un pietiekoši aklimatizeēies. Aklimatizējas, lai ķermenis pierastu darboties retināta gaisa apstākļos. Tāpēc mūsu ekspedīcijas pirmais posms ir aklimatizācija Vallecitos reģionā, kur pavadīsim nedēļu. Šīs aklimatizācijas nedēļas laikā paredzēts sasniegt 5300 m augsto Vallecitos virsotni. Ja visi dalībnieki jutīsies labi, mēģināsim sasniegt El Plata virsotni, kas ir 5930 m vlj.
01. februāris
10.00 ar busiņu izbraucam no hosteļa Alamo uz 2800 m augsto Vallecitos slēpošanas bāzi un ar 20 kg smagām somām uzkāpjam 400m augstāk uz kalnu pļavu ar skaistu nosaukumu- Las Veguitas- vai Las-Vegasa(tāds apzīmējums atrodams arī kartēs)
Izkaram karodziņu virtenes starp teltīm, iekārtojam nometni un dodamies pastaigā 200 m uz augšu- lai labāks miegs naktī. Tur Sergejs un Aleksis dodas sasveicināties ar lamām( nevis tām kas Tibetā, bet tām , kas Rīgas zoodārzā), Linas spēlē mutes ermoņikas, pārējie spēlē „duraku”. Tā nosēžam stundu un dodamies lejā vakariņot un likties uz auss.
Pirmā nakšņošana 3200m augstumā- tests- Sergejam mazliet sāp galva.
